Kā man gāja Austrijā

19. februāris 00:17

Esam laimīgi atripojuši līdz Austrijai, šodien un rīt vēl notiek apmācības, svētdien jau kalnu gāzīs riņķī un darbosimies uz pilnu jaudu. Pēc pirmajām prognozēm man dos mazos bērniņus, bet, cik noprotu, te kā ar bitēm, nekad nevar zināt, ko iedos nākamo, hehe.

Temperatūra briesmīgi silta kalniem, te jau trīs nedēļas nav bijis sniegs, viss tikai kūst nost, rezultātā, braucot gondolā, viss ko redzi ir milzīgas zaļa meža platības un dažas baltas strīpiņas (lasi – trases)..

22. februāris 18:41

Aizvadītas trīs dienas tā sauktajā bērnu dārzā, vecums no 5 līdz 9, valodas: angļu, vācu, krievu, holandiešu. Šodien bija 9 bērni, rīt, ja neiedos kādu klāt, būs 8. Labi, ka pamazām lielākā daļa sāk saprast angļu valodu, vai vismaz ļoti pārliecinoši tēlot, ka saprot, ko no viņiem gribu dabūt gatavu

Šobrīd dienas režīms tāds, ka ceļos neilgi pēc septiņiem, augšā braucam jau 8.30, skolas rīta sapulces ir 9.00, ja paspēj ar pirmo gondolu, tad pirms sapulces var divreiz normāli nobraukt, kas tagad ir arī vienīgās dienā, jo pēc piecām stundām braucot arklā, ceļot augšā bērnus, tīrot sniegu no zābakiem, pieskatot, lai pusdienās neizbaksta cits citam acis un pēc katra nobrauciena meklējot, kurš raud, jo kāds aizbraucis pa priekšu, nudien vizināties neprasās.

Kaut gan šodien tādu domu apsvēru, tā apstājās brīdī, kad atradu tikai vienu savu nūju, otru noteikti pievācis kāds mudaks, kam visi koki izskatās vienādi. Grr!

Labi ir tas, ka bērnu skola būs vēl tikai divas dienas, tad jautāšu bosam, lai dod man kaut vai japāņu valodā, bet individuālos.

Dzeltenos cāļus vieglāk ieraudzīt.

Mazās rīta sapulcītes ar uzdevumu sadali.

Pēdējā iespēja komunicēt ar bērnu, jo vairāk nekā puse no manējiem bija no Nīderlandes, haha!

Šeit pēcpusdienā saviem 8 bērniem bija jāatrod vecāki...

 

24. februāris 20:06

Urrā, pirmā bērnu grupa no nulles līdz pieklājīgam ātrumam uz zilajām trasēm. Šodien viņiem bija arī nelielas sacensības, uzlikta trase un skaitīts laiks. Manējie zvēri karodziņus pieveica 14 līdz 19 sekunžu laikā, dienas beigās visiem diplomi un medaļas, grupu, protams, izdomāju, kā vēl sadalīt sīkāk, lai visi tiktu no pirmās līdz trešajai vietai, hehe.

Darbs stipri radošs, jo tādiem tehniku skaidrot ir tāpat kā mācīt kazai alfabētu, tad nu izmēģināju visu ko. Lidmašīnas, basketbols, sienas, bet pie beigām atklāju, ka manējiem patīk bunny hop, tos viņi taisīja gan vietā, gan pilnīgā nevietā, galvenais, ka pašiem jautri un citus nenosit.

27. februāris  20:07

Nu jau gandrīz trīs brīvdienas, bijām Kitzsteinhorn ledājā, laiciņš ideāls, saule spīd, sauss sniegs un bezvējš.
Šodien biju stand by, vienīgā pieklājīgā trase bāzes tuvumā bija melnā nr 13., uz citām instruktora tērpā neērti bez skolēniem atrasties, un bīstami arī, pāgājušonedēļ vienu instruktori notrieca, satricinājums gatavs. Tā kā lielāks pieprasījums slēpēm, tad uz tām arī pārsvarā vizinos, nu jau divu gadu pauze vairs nav jūtama, kājas arī pieradušas, šodien atklāju, kāpēc pēdas jūtas tik auksti pat tad, kad temperatūra stipri tuva nullei, zeķītes tādas plānas, plānas palikušas…….
Šonedēļ esmu privāto sektorā, rīt arī solās būt darbiņš vismaz dienas pirmajā pusē, vēl noteikti būs jāuztaisa pirms darba skrējiens, šobrīd snieg,  no rīta pēc retraka būs ideāāāāāli!

 

4. marts 21:50

Šonedēļ bija būtiski klusāks, bet šis tas, ko darīt, atradās. No rīta biju treniņā pie slēpju monstra Anthony, slīpēju savu mīļo kārvingu un nepavisam ne mīļos moguls, kuros nebiju bijusi kādus četrus gadus. Bet pārsteidzošā kārtā pat sanāca tīri normāli, ilgais pārtraukums, šķiet, palīdzējis atkost, kā pievarēt nelīdzenos posmus.
Pavasara saulīte arī liek manīt, kafejnīcās kļūst visai silti, tāpat arī trasēs. Ir šeit viena melnā, kas visu dienu atrodas saulē, tai apkārt jau zālīte zeļ un plaukst, pati trase arī jau stipri ūdeņaina, slēpes būtiski nobremzējas un sajūtas kā vasarā Baltezerā.
Rīt brīvdiena, braukšu uz Kitzsteinhorn ledāju papriecāties par sauso sniegu, ja vēl izdosies laikā pamosties, tad ceru paspēt uz tukšām trasēm un retraka sniegu.
Svētdien un pirmdien vēl darba dienas, otrdien no rīta izbraucam mājup. Par visu, kas steidzams, sazinieties ar mani laikā no trešdienas līdz piektdienai, jau sestdien izlidoju uz štatiem, urrā!

8. marts 21:39

Darbs noslēdzies, tikai neliela ķibele. Esam kādus 200 km no starta pozīcijas, kaut kādā austriešu nekurienē Sattledt, nobira auto.. Šodien karnevāls Fasching Dienstag, tāpēc viss ir slēgts. Mums jau iegājās šo dienu saukt par Fakin Dienstag.
Meklējam servisu, iespējas, kā tur aizdabūt autiņu, mietpilsoniskie austrieši neko vairāk par evakuatoru ar minimālo cenu 100 € neprot piedāvāt. Šķiet, serviss atradās, tagad tikai jātiek skaidrībā ar laikiem. Vienīgais autobuss nedēļā atiet no Vīnes piecos no rīta, skatos lidojumus…
Atradām saprātīgu viesnīcu, vismaz varam ko sameklēt tagad. ASV reiss sestdien no rīta…

 

9. marts 21:54

Hmm, no miesta Sattledt esam atevakuēti līdz nedaudz lielākai pilsētai Wels. Iemitinājāmies viesnīcā centrā, pirms pāris stundām tikām skaidrībā, kā tikt atpakaļ, no Rīgas izbrauca busiņš ar piekabi, tātad vietas pietiek mums, un autiņš uz piekabes virsū.
Lai saprastu, kāpēc neremontējām šeit, paskaidrošu cenrādi. Evakuators 14km = 50€. Mehāniska apskate un elektronikas pārbaude BEZ konkrētas vainas atrašanas un vien minējuma, ka tie varētu būt cilindri 110€. Sākumā tie kopā bija teju 190€, bet mums izdevās nedaudz nosist ciparu. Viens cilindrs maksā 330€, auto tādi kopā ir četri… Vēl pieskaitām darbu, kopsumma jau tuvojas 2000€, kaut arī viņiem nav ne jausmas, vai tas ir īstais iemesls.
Divas naktis viesnīcā, divi šoferi ar BE kategoriju, piekabes noma un degviela busiņam. Ja nu gadās pilnīgs error, tad man vēl jāpieskaita 300€ lidojumam uz Rīgu. Veiksmīgi, ne?

10. marts 11:07

Viss turpinās pēc tā paša plāna, kas publicēts vakar, tikai gribēju pateikt, ka brokastis vien bija palikšanas vērtas tieši šajā viesnīcā
Un šis miests izrādās esot otrā lielākā pilsēta Austrijas augšpusē vai kaut kā tā…